Civilās aizsardzības plāns

Civilās aizsardzības plāns

Civilās aizsardzības plāns (CAP)

Civilās aizsardzības plāni jāizstrādā gan visu kategoriju paaugstinātas bīstamības objektiem, gan arī teritorijām.

Civilās aizsardzības plāns (CAP) paaugstinātas bīstamības objektiem

Civilās aizsardzības plānu izstrādā vietējas nozīmes jeb C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektiem. Tātad gadījumos, ja uzņēmuma darbība atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” 1. pielikumā norādītajām vielām (bīstamībām) un to daudzumiem.

Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir tādi, kuros uzglabā, piemēram:

  • amonija nitrātu saturošu komplekso mēslojumu (no 100 t);
  • naftas gāzi (jau no 5 t) u.tml.

Šobrīd faktiski daudziem uzņēmumiem, kuriem piesārņojošas darbības atļaujas izsniegtas pēdējās divās desmitgadēs, civilās aizsardzības plāni nav izstrādāti kaut arī normatīvie akti to bija paredzējuši. Šādiem uzņēmumiem Valsts vides dienests šobrīd pieprasa civilās aizsardzības plāna izstrādi kaut arī izmaiņas darbībās saistībā ar bīstamām ķīmiskajām vielām nav notikušas.

Turklāt civilās aizsardzības plāns kā viens no soļiem jāizstrādā arī A un B kategorijas paaugstinātas bīstamības objektiem.

Civilās aizsardzības plāns (CAP) teritorijām

Latvijas pašvaldības un novadi civilās aizsardzības plānu izstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” prasībām.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Aizsardzības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 658. Šie grozījumi paredz, ka pašvaldībām jau izstrādātie civilās aizsardzības plānā (CAP) jāatjaunina, izvērstāk izplānojot pasākumus militāra iebrukuma gadījumā vai kara laikā.

Līdz ar to civilās aizsardzības plāna militārajā sadaļā jāiekļauj tādu informācija kā:

  • agrīnā brīdināšana,
  • situācijas monitorings un iedzīvotāju informēšana,
  • mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi,
  • degvielas, kurināmā, dzeramā ūdens un pārtikas rezervju iesaistīšana,
  • patvertnēm piemēroto būvju izmantošana,
  • mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana,
  • evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā,
  • pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana u.tml.