Civilās aizsardzības plāns

Rūpniecisko avāriju risku novērtējums

Kam jāveic risku pārvaldība?

Latvijas riska pārvaldības normatīvie akti balstās uz Eiropas Savienības direktīvu, ko dēvē arī par SEVESO III direktīvu. Direktīvas nosaukums radies no Seveso, Itālijas pilsētas, kurā 1976. gadā notika liela ķīmisko vielu avārija.

Riska pārvaldības prasības attiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu:

  • ražošanu,
  • pārstrādi,
  • uzglabāšanu,
  • pārkraušanu

tādos daudzumos, kas var radīt nopietnu avāriju risku.

Tātad, riska pārvaldības nepieciešamība atkarīga no ķīmisko vielu bīstamības un daudzuma.

Uzņēmumus, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām vielām iedala trīs paaugstinātas bīstamības objektu kategorijās – A, B un C, atkarībā no vielas bīstamības un maksimālā vienlaicīgā uzglabāšanas daudzuma objektā.

Paaugstinātas bīstamības objektu sarakstu uztur un katru gadu aktualizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Izstrādājam civilās aizsardzības plānus,  rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskatus.

Pirms risku novērtējuma izstrādes jāizvērtē ietekmes uz vidi novērtējuma, bet pēc tam – piesārņojošas darbības atļaujas nepieciešamība.

 

Rūpniecisko avāriju novēršanas programma (RANP)

Ministru kabineta noteikumu Nr.131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” 1. pielikumā norādīti maksimālie bīstamo ķīmisko vielu daudzumi, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem. Šādi objekti ir B kategorijas paaugstinātas bīstamības objekti un tiem jāizstrādā  rūpniecisko avāriju novēršanas programma.

Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas izstrādi var iedalīt šādos posmos:

  • Vispirms ir jāsagatavo iesniegums par bīstamajām vielām objektā;
  • Valsts vides dienests izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu par RANP nepieciešamību;
  • Atbildīgajai personai (uzņēmumam) jāizstrādā RANP un jāiesniedz izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā;
  • Paralēli RANP izstrādei jānodrošina arī sabiedrības informēšana,
  • Jāizstrādā civilās aizsardzības plāns (atbilstoši MK noteikumu Nr. 658 prasībām, ko izvērtē un saskaņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

 

RANP izstrādes un izvērtēšanas procedūra. Latvijas vides pārvaldības asociācija sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju Vadlīnijas drošības pārskata sagatavošanai un noformēšanai, 2021.

Shēmā norādītā “Atbildīgā persona” var būt uzņēmējs pats vai arī mēs, ja vienojamies par šāda pakalpojuma sniegšanu.

Turpmāk kompleksās inspekcijas veic periodisku objekta uzraudzību:

  • Valsts vides dienests organizē un vada periodiskās kompleksās inspekcijas;
  • Valsts darba inspekcija periodiski pārbauda darba aizsardzības prasību ievērošanu;
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs periodiski pārbauda bīstamo iekārtu uzturēšanu;
  • Vietējā pašvaldība sniedz atļauju darbības uzsākšanai un veic teritorijas attīstības plānošanu.

Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas pārskatīšanas nepieciešamība jāizvērtē vismaz reizi 5 gados.

Piedāvājam sagatavot rūpniecisko avāriju novērtēšanas programmu sākot no 3000 euro (bez PVN). Izstrādei vidēji nepieciešami divi mēneši un trīs mēneši saskaņošanai.

Drošības pārskats (DP)

Ministru kabineta noteikumu Nr.131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” 1. pielikumā norādīti maksimālie bīstamo ķīmisko vielu daudzumi, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem. Šādi objekti ir A kategorijas paaugstinātas objekti un to operatoriem jāsagatavo un jāiesniedz Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskats.

Tā kā drošības pārskatu izstrādā augstākā līmeņa paaugstināta riska objektiem, tā izstrādei nepieciešama visrūpīgākā un plašākā analīze, izpēte un plānošana.

Vienlaikus drošības pārskata izstrādes process ir ļoti līdzīgs rūpniecisko avāriju novēršanas programmas izstrādes procesam, bet civilās aizsardzības plāns ir jāizstrādā atbilstoši MK noteikumu Nr.131 prasībām, kā arī papildus jāsniedz informācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ārpus objekta civilās aizsardzības plāna izstrādei.

 

Drošības pārskata izstrādes un izvērtēšanas procedūra, Latvijas vides pārvaldības asociācija sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju Vadlīnijas drošības pārskata sagatavošanai un noformēšanai, 2021.

Shēmā norādītā “Atbildīgā persona” var būt uzņēmējs pats vai arī mūsu uzņēmums, ja vienojamies par šāda pakalpojuma sniegšanu.

Turpmāk kompleksās inspekcijas veic periodisku objekta uzraudzību. Arī drošības pārskatu tāpat kā rūpniecisko avāriju novēršanas programmas pārskatīšanas nepieciešamība jāizvērtē vismaz reizi 5 gados.